Ein Referenzrahmen für plurale Ansätze   
     zu Sprachen und Kulturen

Plurālistiskā pieeja valodām un kultūrām

Vispārēja informācija par FREPA

Par ko tā ir? Lappuse sniedz vispārēju informāciju par plurālistisku pieeju valodu mācīšanā un apguvē, par plurilingvālas un starpkultūru kompetences attīstīšanu, kā arī par pedagogu izveidotajiem mācību resursiem. FREPA pieeja ir cieši saistīta ar Eiropas Padomes nostādnēm  valodu un kultūru apguvei.

Kas ir plurālistiskā pieeja? Termins “plurilingvisms” atšķiras no jēdziena “multilingvisms”, kas apzīmē vairāku valodu zināšanu vai dažādu valodu līdzāspastāvēšanu kādā sabiedrībā… vairāk.

Kam būtu jāzina par FREPA? Dažādu priekšmetu skolotājiem, kam ir interese par plurilingvālu un starpkultūru izglītību, jauno skolotāju izglītotājiem, lēmējvaras pārstāvjiem, mācību programmu veidotājiem un mācību grāmatu sastādītājiem.

FREPA piedāvā:
•Sistemātiskus aprakstus par nepieciešamo kompetenci (zināšanas, prasmes un attieksme) un pedagogu izveidotajiem materiāliem, kuri tika izveidoti, izmantojot plurilingvālo un starpkultūru pieeju.
• Datu bāzi ar mācību materiāliem
• Mācību materiālus topošajiem un esošajiem skolotājiem

Plurālistiskā pieeja valodām un kultūrām

Termins plurālistiskā pieeja valodām un kultūrām tiek attiecināts uz didaktisko pieeju, kura ietver vienlaicīgu vairāku (vai vismaz vairāk nekā vienu) valodu vai kultūru izmantošanu mācību procesā.  Tā ir pretēja pieejai, kuru varētu saukt par "singulāru", kura ņem vērā tikai vienu valodu vai tās kultūru bez saistības ar citām. Šādas singulāras pieejas bija īpaši atzītas laikā, kad tika attīstītas strukturālās un pēc tam "komunikatīvās” metodes, un kad tulkojums un atsaukšanās uz pirmo valodu mācību procesā vairs netika izmantoti.   

Pēdējo trīsdesmit gadu laikā valodu apmācības metodoloģijā parādījies četru plurālistisko pieeju jēdziens. 

Apjausma par valodām

Vairāki Eiropas projekti veicinājuši kustības ”apjausma par valodām” attīstību plašākā mērogā, definējot to šādi: “ apjausma par valodām tiek lietota, lai raksturotu pieeju, kurā dažas no mācību aktivitātēm saistītas ar valodām, kuras skolās parasti nav paredzēts mācīt.” Tas nenozīmē, ka pieeja attiecas tikai uz šādām valodām. Tā attiecas uz mācību valodu(ām) un jebkuru citu valodu, kura attiecīgajā  brīdī tiek apgūta. Taču tā neaprobežojas ar ”apgūstamajām” valodām, tā integrē citus dažāda veida lingvistiskos variantus – no vides, ģimenēm...un no visas pasaules bez jebkādiem izņēmumiem... Ņemot vērā valodu skaitu, kuru apmācāmie apgūst – ļoti bieži tie ir vairāki desmiti – apjausma par valodām varētu šķist ārkārtīgi ekstrēma plurālistiskās pieejas forma. Tā galvenokārt tika izstrādāta kā veids, kādā skolas izglītības sākumā iepazīstināt skolēnus ar lingvistisko dažādību (kā arī ar skolēnu dzimtās valodas atšķirībām), kā pilnīgākas to valodu izpratnes vektors, kuras bērni  “ienes” ar savām dzimtajām valodām, kā sagatavošanas kursa veids, kuru izstrādā sākumskolās, bet kuru varētu popularizēt kā atbalstu valodu apgūšanā visā apmācāmā mācību karjerā.

L’Eveil aux langues (Apjausma par valodām ) tika izstrādāta īpaši  Evlangas un Jalingas programmām, tādēļ tā tieši saistīta ar  kustību ”Apjausma par valodām”, kuras aizsācējs bija E. Hokinss (E. Hawkins) 1980-tajos gados Apvienotajā karalistē. Tomēr Éveil aux langues šodien būtu jāsaprot kā pieejas ”apjausma par valodām” apakškategorija, kura arī veicina pētījumus, kas ir vairāk psiho-lingvistiski nekā pedagoģiski, un kura ne vienmēr prasa no apmācāmā apgūt vairākas valodas.  Šī iemesla dēļ Éveil aux langues pieejas atbalstītāji, raksturojot šo pieeju, dod priekšroku angļu valodas terminam – Awakening to languages.

Valodu savstarpējā saistība

Ar pieeju, kurai dots nosaukums ”Valodu savstarpējā saistība” apmācāmais paralēli apgūst divas vai vairāk valodas, kuras pieder pie vienas lingvistiskās valodu grupas (romāņu, ģermāņu, slāvu valodas, u.tml.). Viena no šīm valodām jau ir apgūta – tā ir vai nu apmācāmā dzimtā valoda, vai izglītības valoda, vai arī valoda, kas apgūta jau iepriekš.

Šī pieeja sistemātiski koncentrējas uz receptīvajām prasmēm, jo izpratnes attīstība ir visreālākais veids kā izmantot radniecīgas valodas zināšanas, lai apgūtu jaunu valodu. Tas, protams, neizslēdz vairākus papildus ieguvumus produktīvajām prasmēm.

1990-to gadu otrajā pusē Francijā un citās valstīs, kuru valodas pieder romāņu valodu grupai, kā arī Vācijā, Skandināvijas un slāvu valodās runājošajās valstīs, šajā jomā tika veikts novatorisks darbs ar pieaugušiem apmācāmajiem (tai skaitā ar universitātes studentiem). Daudzi no tiem saņēma  Eiropas līmeņa atbalstu Eiropas Savienības programmu ietvaros.  Šīs pieejas piemēri atrodami dažos materiālos, kuri izstrādāti pieejai “apjausma par valodām”, taču kopumā skolās savstarpējā saistība ir maz attīstīta.

Integrētā didaktiskā pieeja (dažādām valodām)

Integrēto didaktisko pieeju mērķis ir palīdzēt apmācāmajiem veidot saikni starp tām valodām, kuras tiek mācītas skolas mācību programmu ietvaros. Integrētās didaktikas galvenais princips pamatojas uz plurālistisko pieeju, kura balstās uz to, ka jāizmanto jau zināmais, lai piekļūtu mazāk zināmajam: mācību valoda ar mērķi apgūt pirmo svešvalodu, kuru pēc tam var izmantot kā tramplīnu otrās svešvalodas apgūšanā, utt., paturot prātā, ka abu valodu savstarpējā sasaiste darbojas abos virzienos. Šī pieeja nepamet novārtā ne kādu no valodām, ne arī apmācāmo dzimtās valodas, īpaši tad, ja tās tiek labi pasniegtas. Tādā veidā iespējams vienlaicīgi apgūt divas (vai pat trīs, vai četras ) valodas. 

Šo pieeju 1980-to gadu sākumā savā darbā popularizēja E.Rulē.  Tas ir arī virziens, kurā strādā daudzi projekti, kuri pēta ideju ”vācu valoda pēc angļu valodas”, kad šīs valodas tiek mācītas kā svešvalodas (salīdzinājumā ar apmācībām, kas saistītas ar  terciāro  valodu apgūšanu). Citos darbos tiek pētīti veidi, kā saistīt mācību valodu ar pārējām valodām, kuras tiek mācītas integrētā perspektīvā. Tā sastopama arī dažās pieejās bilingvālajai izglītībai, kura liek apmācāmajiem identificēt līdzības un atšķirības starp valodām, kuras tiek izmantotas apmācībā, neatkarīgi no apgūstamā priekšmeta. 

Starpkultūru pieeja

Starpkultūru pieeja jau apliecinājusi savu ietekmi uz valodas mācīšanas metodoloģiju un ir samērā labi pazīstama.

Tās daudzo variantu pamatā ir didaktiskie principi, kuri iesaka balstīties uz fenomenu, kurš kopīgs vienai vai vairākām kultūras jomām, lai pieietu fenomenam, kas raksturīgs citai kultūrai. Tie iesaka izstrādāt stratēģijas, kas veicinātu atmiņas par kontaktsituācijām, kurās iesaistītas personas no dažādām kultūrām.  

Kāpēc kompetences un resursi?

Kompetences jāsaprot šādi:

  • Kompetences ir saistītas ar situācijām, ar kompleksiem uzdevumiem, kuriem ir sociāla nozīme; tām ir sava vieta un sava sociālā funkcija;
  • tās ir vienības ar komplicētības pakāpi;
  • tās prasa dažādus iekšējos resursus (parasti zināšanu, attieksmju un prasmju kopumu) un ārējos resursus (vārdnīcas, starpniekus, u.tml.).

Apraksti, kas sniegti "FREPA kompetencēs un resursos" galvenokārt attiecas uz divām kompetenču jomām:

  1. Kompetence spēt lingvistiski un atbilstoši attiecīgajai kultūrai komunicēt citas vides kontekstā 
  2. Kompetence veidot un attīstīt plurālistisku valodu un kultūru repertuāru. 

FREPA identificē šīm kompetencēm nepieciešamos resursus, kuri tiek sniegti deskriptoru formā.

Resursi (zināšanas, attieksmes un prasmes):

Termins resursi parasti tiek attiecināts uz iekšējiem resursiem. 

Iekšējo resursu (kā arī ārējo resursu, bet ne kompetenču) lietošanu var mācīt situācijās/uzdevumos, kuri vismaz daļēji ir dekontekstualizēti.

Kompetences tiek skatītas galvenokārt sociālās lietošanas/vajadzību apmierināšanu jomā, kamēr resursi vairāk pieskaitāmi kognitīvajai jomai (un attīstības) psiholoģijai. Tātad, veicot kādu uzdevumu, nepieciešamas kompetences.  

Tomēr, tie ir resursi, kurus iespējams līdz zināmai pakāpei atšķirt un uzskaitīt, raksturojot tos  no apgūšanas un attīstības viedokļa izglītības praksē.

FREPA deskriptoru saraksts

Deskriptori piejami dažādos veidos un dažādās valodās:

  • Tie atrodami šajā web lapā hiperteksta formātā, lai atvieglotu to vizuālo izpēti.
    Deskriptori apskatāmi angļu valodā (uzklikšķinot uz pogas Descriptors šīs lapas augšpusē), franču valodā (uzklikšķinot uz pogas Descripteurs) vai vācu valodā (uzklikšķinot uz pogas Deskriptoren)
  • Tie ir daļa no dokumenta “FREPA Kompetences un resursi”         
    Teksts atrodams uzklikšķinot uz pogas Components (angļu valodā) / Éléments (franču valodā) / Instrumente (vācu valodā) šīs lapas augšpusē.
    (Tīmekļa biedriem: ja šis dokuments ir tulkots jūsu valodā, pēdējā teikuma vietā rakstiet: Teksts latviešu valodā - labajā pusē!)
  • Tie ir atrodami arī elektroniskajos dokumentos “FREPA – Deskriptoru tabulas kopējā mācību programmā”, arī hiperteksta formātā, bet ar papildus grafisko attēlojumu, kurš katru tabulas elementu ievieto apmācāmā mācību programmā.
    Teksts atrodams uzklikšķinot uz pogas Components (angļu valodā) / Éléments (franču valodā) / Instrumente (vācu valodā) šīs lapas augšpusē.

Datu bāze

Datu bāze “FREPA – Tiešsaistes mācību materiāli”, piedāvā mācību aktivitātes, kuras ietilpst plurālistiskajā pieejā valodām un kultūrām.

Šis krājums apkopo materiālus, kuri satur informāciju pari dažādām valodām, un sastādīts ar mērķi sniegt pieeju nodarbību aktivitātēm, kuras palīdzēs apmācāmajiem apgūt zināšanas, prasmes un attieksmes, kuras šajā ietvarā uzskaitītas kā  resursi un kuras var attīstīt ar plurālistisko pieeju.  Visi piedāvātie materiāli attiecas tieši uz resursu deskriptoriem, kas atrodami FREPA ietvarā. 

Datu bāzē iespējams meklēt informāciju angļu valodā (poga Teaching materials šīs lapas augšpusē) vai franču valodā (poga Matériaux didactiques).

Zemāk atrodami daži materiālu paraugi latviešu valodā.

Mācību materiāli tiešsaistē

Tiešsaistes mācību materiāli pieejami skolotājiem (un skolotāju izglītotājiem), kuri vēlas apgūt plurālistisko pieeju un FREPA materiālu izmantošanu patstāvīgi. Izglītotāji var materiālus izmantot, gatavojoties mācību nodarbībām, kā arī nodarbību laikā.  

Mācību materiāli ietver 4 moduļus:

0. Atklāšanas modulis  

Moduļa mērķis ir ļaut dalībniekiem veikt aktivitāti kā apmācāmajiem un atklāt plurālistisko pieeju un tās saistību ar multilingvālo un daudzkultūru kompetenci, kā arī izmantot FREPA piedāvātos instrumentus.  

1. FREPA un izglītojošā valodu politika  

Modulis ļauj valodu profesionāļiem novērtēt FREPA nozīmi šodienas valodu mācīšanas/apgūšanas kontekstā skolās, īpaši attiecībā uz izglītošanas mērķiem.   

2. Man ir grūtības mācīšanas procesā … Kā FREPA man var palīdzēt?  

Modulis sniedz atbalstu konkrētā FREPA lietošanā, kā arī plurālistiskās pieejas organizēšanā, ņemot vērā grūtības, kas saistītas ar mācīšanu un vispārīgiem pedagoģiskajiem jautājumiem, ar kuriem pasniedzēji varētu saskarties ikdienas darbā.   

3. Es vēlos īstenot projektu ar saviem studentiem… Kā FREPA man var palīdzēt? 

Moduļa mērķis ir palīdzēt skolotājiem izmantot ietvaru un plurālistisko pieeju, izstrādājot un īstenojot nodarbību un skolu projektus, kas saistīti ar citām valodām un kultūrām.

Mācību materiāli pieejami angļu valodā (poga Teaching materials šīs lapas augšpusē) vai franču valodā (poga Matériaux didactiques)