en  fr  de

FREPA in Latvia

This country page offers an overview about developments in Latvia and documents available in Latvian. This page is only available in the country's language.

Plurālistiskā pieeja valodām un kultūrām

(Tīmekļa biedru zināšanai: sekojošie teksta fragmenti ņemti no dokumenta šajā saitē)

Termins plurālistiskā pieeja valodām un kultūrām tiek attiecināts uz didaktisko pieeju, kura ietver vienlaicīgu vairāku (vai vismaz vairāk nekā vienu) valodu vai kultūru izmantošanu mācību procesā.  Tā ir pretēja pieejai, kuru varētu saukt par "singulāru", kura ņem vērā tikai vienu valodu vai tās kultūru bez saistības ar citām.   Šādas singulāras pieejas bija īpaši atzītas laikā, kad tika attīstītas strukturālās un pēc tam "komunikatīvās” metodes, un kad tulkojums un atsaukšanās uz pirmo valodu mācību procesā vairs netika izmantoti.   

Pēdējo trīsdesmit gadu laikā valodu apmācības metodoloģijā parādījies četru plurālistisko pieeju jēdziens. 

Apjausma par valodām

Vairāki Eiropas projekti veicinājuši kustības ”apjausma par valodām” attīstību plašākā mērogā, definējot to šādi: “ apjausma par valodām tiek lietota, lai raksturotu pieeju, kurā dažas no mācību aktivitātēm saistītas ar valodām, kuras skolās parasti nav paredzēts mācīt.” Tas nenozīmē, ka pieeja attiecas tikai uz šādām valodām.  Tā attiecas uz mācību valodu(ām) un jebkuru citu valodu, kura attiecīgajā  brīdī tiek apgūta. Taču tā neaprobežojas ar ”apgūstamajām” valodām, tā integrē citus dažāda veida lingvistiskos variantus – no vides, ģimenēm...un no visas pasaules bez jebkādiem izņēmumiem...  Ņemot vērā valodu skaitu, kuru apmācāmie apgūst – ļoti bieži tie ir vairāki desmiti – apjausma par valodām varētu šķist ārkārtīgi ekstrēma plurālistiskās pieejas forma. Tā galvenokārt tika izstrādāta kā veids, kādā skolas izglītības sākumā iepazīstināt skolēnus ar lingvistisko dažādību (kā arī ar skolēnu dzimtās valodas atšķirībām), kā pilnīgākas to valodu izpratnes vektors, kuras bērni  “ienes” ar savām dzimtajām valodām, kā sagatavošanas kursa veids, kuru izstrādā sākumskolās, bet kuru varētu popularizēt kā atbalstu valodu apgūšanā visā apmācāmā mācību karjerā.

L’Eveil aux langues (Apjausma par valodām ) tika izstrādāta īpaši  Evlangas un Jalingas programmām, tādēļ tā tieši saistīta ar  kustību ”Apjausma par valodām”, kuras aizsācējs bija E. Hokinss (E. Hawkins) 1980-tajos gados Apvienotajā karalistē. Tomēr Éveil aux langues šodien būtu jāsaprot kā pieejas ”apjausma par valodām” apakškategorija, kura arī veicina pētījumus, kas ir vairāk psiho-lingvistiski nekā pedagoģiski, un kura ne vienmēr prasa no apmācāmā apgūt vairākas valodas.  Šī iemesla dēļ Éveil aux langues pieejas atbalstītāji, raksturojot šo pieeju, dod priekšroku angļu valodas terminam – Awakening to languages.

Valodu savstarpējā saistība

Ar pieeju, kurai dots nosaukums ”Valodu savstarpējā saistība” apmācāmais paralēli apgūst divas vai vairāk valodas, kuras pieder pie vienas lingvistiskās valodu grupas (romāņu, ģermāņu, slāvu valodas, u.tml.). Viena no šīm valodām jau ir apgūta – tā ir vai nu apmācāmā dzimtā valoda, vai izglītības valoda, vai arī valoda, kas apgūta jau iepriekš.

Šī pieeja sistemātiski koncentrējas uz receptīvajām prasmēm, jo izpratnes attīstība ir visreālākais veids kā izmantot radniecīgas valodas zināšanas, lai apgūtu jaunu valodu. Tas, protams, neizslēdz vairākus papildus ieguvumus produktīvajām prasmēm.

1990-to gadu otrajā pusē Francijā un citās valstīs, kuru valodas pieder romāņu valodu grupai, kā arī Vācijā, Skandināvijas un slāvu valodās runājošajās valstīs, šajā jomā tika veikts novatorisks darbs ar pieaugušiem apmācāmajiem (tai skaitā ar universitātes studentiem). Daudzi no tiem saņēma  Eiropas līmeņa atbalstu Eiropas Savienības programmu ietvaros.  Šīs pieejas piemēri atrodami dažos materiālos, kuri izstrādāti pieejai “apjausma par valodām”, taču kopumā skolās savstarpējā saistība ir maz attīstīta.

Integrētā didaktiskā pieeja (dažādām valodām)

Integrēto didaktisko pieeju mērķis ir palīdzēt apmācāmajiem veidot saikni starp tām valodām, kuras tiek mācītas skolas mācību programmu ietvaros. Integrētās didaktikas galvenais princips pamatojas uz plurālistisko pieeju, kura balstās uz to, ka jāizmanto jau zināmais, lai piekļūtu mazāk zināmajam: mācību valoda ar mērķi apgūt pirmo svešvalodu, kuru pēc tam var izmantot kā tramplīnu otrās svešvalodas apgūšanā, utt., paturot prātā, ka abu valodu savstarpējā sasaiste darbojas abos virzienos. Šī pieeja nepamet novārtā ne kādu no valodām, ne arī apmācāmo dzimtās valodas, īpaši tad, ja tās tiek labi pasniegtas.  Tādā veidā iespējams vienlaicīgi apgūt divas (vai pat trīs, vai četras ) valodas. 

Šo pieeju 1980-to gadu sākumā savā darbā popularizēja E.Rulē.  Tas ir arī virziens, kurā strādā daudzi projekti, kuri pēta ideju ”vācu valoda pēc angļu valodas”, kad šīs valodas tiek mācītas kā svešvalodas (salīdzinājumā ar apmācībām, kas saistītas ar  terciāro  valodu apgūšanu). Citos darbos tiek pētīti veidi, kā saistīt mācību valodu ar pārējām valodām, kuras tiek mācītas integrētā perspektīvā. Tā sastopama arī dažās pieejās bilingvālajai izglītībai, kura liek apmācāmajiem identificēt līdzības un atšķirības starp valodām, kuras tiek izmantotas apmācībā, neatkarīgi no apgūstamā priekšmeta. 

Starpkultūru pieeja

Starpkultūru pieeja jau apliecinājusi savu ietekmi uz valodas mācīšanas metodoloģiju un ir samērā labi pazīstama.

Tās daudzo variantu pamatā ir didaktiskie principi, kuri iesaka balstīties uz fenomenu, kurš kopīgs vienai vai vairākām kultūras jomām, lai pieietu fenomenam, kas raksturīgs citai kultūrai. Tie iesaka izstrādāt stratēģijas, kas veicinātu atmiņas par kontaktsituācijām, kurās iesaistītas personas no dažādām kultūrām.